25. martā Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā uz kārtējo sēdi sanāca LMIIA domnieki. Kaut arī janvārī un februārī redzamu notikumu mūsu asociācijā mazāk, tomēr, elektroniski sazinoties, turpinām strādāt. Domes priekšsēdētājs Aivars Broks izteica lielu gandarījumu par veiksmīgi noorganizēto EMU Prezidija vizīti Rīgā marta mēnesī. Vēlreiz pārrunājām, kā veidot tālāku sadarbību ar EMU.
Tuvojas pavasaris un skolās sāksies eksāmenu laiks. Izglītības sistēma pilnveidojas un attīstās, rodas aizvien jaunas idejas arī eksāmenu kārtošanā. Zināms, ka obligāto centralizēto eksāmenu sarakstā vidusskolām tiek gatavota arī fizikas un ķīmijas priekšmeta centralizētā eksāmena ieviešana. Tāda perspektīva neapmierina mūzikas vidusskolu vadību, tādēļ šī gada 18.februārī tika nosūtīta vēstule uz Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju par centralizētajiem eksāmeniem, diemžēl atbildi vēl neesam saņēmuši. Savukārt Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas direktore Sandra Mežore saņēmusi no IZM vēstuli „Par plānotajiem obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem”. Tajā teikts, ka ministrija piekrīt, paplašinot vispārējās vidējās izglītības ieguvi ar vēl vienu obligāto eksāmenu fizikā vai ķīmijā, tas jāveic pakāpeniski, ņemot vērā dažādās izglītības programmas un to apguvei paredzēto mācību stundu skaitu. Vēstulē norādīts, ka diploms par iegūto profesionālo vidējo izglītību apliecina arī vidējās izglītības ieguvi, tāpēc IZM nepiekrīt viedoklim, ka noteikto valsts pārbaudījumu skaits profesionālās izglītības audzēkņiem veido nevienlīdzīgu situāciju attiecībā pret vispārējās izglītības skolēniem. Latvijas Nacionālā Kultūras centra direktora pienākumu izpildītāja Mārīte Grebzde interesējas, kāda ir Eiropas valstu pieredze centralizēto eksāmenu kārtošanā. Latvijā šis jautājums ir jāvirza Saeimas attiecīgai komisijai. Arī par mācību praksi ir jādiskutē, kā to labāk organizēt, kā piesaistīt finanšu līdzekļus prakses apmaksai.
18. februārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika apspriests obligātā fizikas un ķīmijas centralizētā eksāmena ieviešana vispārējās vidējās izglītības noslēgumā. Vajadzētu izstrādāt atšķirīgu pieeju valsts pārbaudījumiem kultūrizglītības un citās profesionālās izglītības iestādēs, ievērojot šo izglītības iestāžu audzēkņu sagatavotību eksaktajos mācību priekšmetos. Pareizi būtu, ja profesionālā izglītība mūzikas vidusskolās būtu prioritāte. Vai jāsamazina stundu skaits mūzikas priekšmetos, lai nodrošinātu ķīmijas un fizikas apguvi?
Aktuālais jautājums arī šajā Domes sēdē – Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr.1035 „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas” grozījumu sagatavošana. Jaunajā projektā ir koeficenta palielinājums mūzikā uz vienu audzēkni: no 0,113 uz 0,147, to vērtējam pozitīvi. Tomēr programma 10V ir palikusi, un arī jautājums – vai pēc 4. klases ir jāizsniedz apliecības par profesionālās ievirzes izglītību, paliek?
Arī mākslas programmās ir mainīts koeficents. Protams, ir skolas, kuras vēlas turpināt realizēt 10V programmas.
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktors Roberts Liepiņš ierosināja, ka ir pienācis laiks rakstīt vēstuli augstāk stāvošām iestādēm par mūzikas teorijas priekšmetu nodrošinājumu ar mācību literatūru. Šajā jomā esam ļoti atpalikuši, jo skolās vēl šodien izmanto 70-gados izdotas nolietojušās mūzikas literatūras grāmatas. Mūzikas skolotāji paši cenšas veidot dažādus mācību materiālus, un tas ir augsti vērtējams, tomēr jaunas mācību grāmatas arī jāizdod.
Novēlu visām mūzikas un mākslas skolām radīt vislabākos apstākļus savu audzēkņu mākslinieciskai izaugsmei un turpināt atbalstīt pedagogu radošo darbību!
Informāciju sagatavoja:
Ligita Zemniece