Lai gan Liepājas pilsētas 2. mūzikas skolu jeb Karostas mūzikas skolu varētu pieskaitīt pie izmēros un skolēnu skaita ziņā nelielas izglītības iestādes, tā gadu gaitā spējusi sevi labi parādīt. Mūzikas skolas audzēkņi sevi arvien pierāda dažādos konkursos, viņu aizrautību pamana pat mūzikas akadēmija un koledžas. Skolas direktore Aiga Tiltiņa atzīst, ka darbs un mācības mūzikā prasa lielu apņemšanos un gribasspēku gan no audzēkņiem, gan pedagogiem.

Lai gan Liepājas pilsētas 2. mūzikas skolu jeb Karostas mūzikas skolu varētu pieskaitīt pie izmēros un skolēnu skaita ziņā nelielas izglītības iestādes, tā gadu gaitā spējusi sevi labi parādīt. Mūzikas skolas audzēkņi sevi arvien pierāda dažādos konkursos, viņu aizrautību pamana pat mūzikas akadēmija un koledžas. Skolas direktore Aiga Tiltiņa atzīst, ka darbs un mācības mūzikā prasa lielu apņemšanos un gribasspēku gan no audzēkņiem, gan pedagogiem.

Darbojas arī vasarā

Šajā mācību gadā dažādās mācību programmās Liepājas pilsētas 2. mūzikas skolu absolvējuši 13 audzēkņi. Šogad pirmais izlaidums piedzīvots trompetes un čella programmās. Katrā bijis pa vienam absolventam. Kopumā 2018./2019. mācību gadā skolā mācījušies 170 skoloties gribētāji. Kaut arī mācību gads jau noslēdzies, skolā arvien notiek mēģinājumi un gatavošanās jaunajam mācību cēlienam. A.Tiltiņa teic, ka tā ir mūzikas izglītības specifika – te darbs jāiegulda arī ārpus mūzikas skolas nodarbībām un arvien jāpieslīpē prasmes instrumenta spēlē. Skaidrs, ka tad, ja vasarā par instrumentu tiks aizmirsts, būs grūti tam atkal pieķerties un darbošanos atsākt tikpat labā līmenī. Tā kā rudenī jau gaidāmi dažādi koncerti un konkursi, svarīgi, lai audzēkņi tiem būtu sagatavojušies pienācīgi. Interesanti, ka konkursi ar katru gadu kļūstot arvien izaicinošāki – tiem jāgatavo skaņdarbi saskaņā ar nolikumu, kas arvien specifiskāks un prasa nopietnu profesionālu darbu tieši no pedagogiem. “Tas ir liels, liels darbs, tam vajag īpašu talantu un izglītību, mūsu skolā tādi ir,” par mūzikas skolas pedagogu kompetenci teic A. Tiltiņa.

Mūzikas skolas direktore atklāj, ka audzēkņu skaits skolā uzskatāms par noturīgu. Lai gan skolai nav daudz un plašu telpu, tiek rūpīgi plānots , lai tās vienmēr būtu noslogotas un darbs ritētu raiti, audzēkņiem citam citu netraucējot.

Skolas 1. stāvā telpās rasta vieta arī rotaļu istabai. Tās izveide Karostā savulaik bijusi Mūžībā aizgājušās domes priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes iniciatīva. A. Tiltiņa skaidro, ka rotaļu istaba mūzikas skolā funkcionē jau astoņus gadus un ikvienam interesentam pieejama katru darba dienu 4–5 stundas dienā rīta pusē. Tas nodrošina, ka ēka ir apdzīvota no rīta līdz pat vēlam vakaram, kad te nodarbības noris mūzikas skolas audzēkņiem.

Savstarpēji sadarbojas

Mūzikas skolas direktore stāsta, ka šeit muzikālo izglītību var iegūt bērni un jaunieši vecumā no 5 līdz 18 gadiem. Vecumposmā no pieciem līdz sešiem gadiem bērni mūzikas instrumenta spēli apgūst interešu izglītības veidā. To finansē pašvaldība. Klāstot par mūzikas skolas finansējumu, atklājas, ka tas skolā nonāk pa dažādiem ceļiem. Daļu naudas sniedz Kultūras ministrija – par speciālo izglītības programmu īstenošanu un profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanu, nozīmīgu daļu sniedz arī pašvaldība. Skolas saimnieciskais budžets, kurš veidojas no vecāku līdzmaksājuma un telpu īres, gadā ir ap 15000 eiro, no tiem pēc primāro maksājumu veikšanas paliek aptuveni 6000 – 7000 eiro, par kuriem ir iespējams iegādāties jaunus mūzikas instrumentus, bet tad gan par košiem prezentācijas pasākumiem un braucieniem nākas aizmirst. Tā kā instrumentu cenas ir ļoti augstas, jādomā, kur un kā labāk līdzekļus ieguldīt. “Ļoti jākalkulē,” uzsver direktore. Viņa arī atzīst, ka neiztikt bez projektu rakstīšanas, lai iegūtu papildu nepieciešamo finansējumu. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka audzēkņiem ir iespēja spēlēt uz labiem, kvalitatīviem instrumentiem: “Jo tev labāks instruments, jo tu labāk izklausies.”

A.Tiltiņa atklāj, ka ar otro Liepājā esošo mūzikas skolu – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu (LMMDV) – konkurence nenotiek. Drīzāk tiek veidota sadarbība, lai abām skolām būtu abpusējs labums. Tā kā LMMDV ir profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statuss, tā regulāri īsteno dažādus projektus, rīko koncertus, kuros labprāt piedalās arī Liepājas 2. mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. “Cenšamies izmantot visas iespējas, lai nav jābrauc uz Rīgu, bet varam profesionālo pilnveidi iegūt šeit,” skaidro A. Tiltiņa. Gadoties gan, ka kāds no bērniem pāriet uz mācībām LMMDV vai otrādi, taču tas notiek reti. Ir saprotama vecāku izvēle gadījumos, ja skola ir tuvāk mājām vai ir citi loģiski apsvērumi. Gandrīz ik gadu kāds vai vairāki mūsu skolas absolventi dodas uz LMMDV mācīties tālāk mūzikas vidusskolas posmā.

Jau šobrīd, kad beigusies jauno audzēkņu uzņemšana redzams, ka nākamo mācību gadu uzsāks vairāk nekā 170 bērnu! Tas apstiprina, ka skolēnu piesaistes rīki – vizītes skolās, dalība koncertos un skolas mājaslapas attīstība – strādā labi un savu funkciju pilda.

Daudz kas atkarīgs no vecākiem

Izglītības iestāde piedāvā iegūt muzikālo izglītību 10 dažādās programmās –klavierspēle (2 programmas), akordeona spēle (2 programmas), čella spēle, vijoles spēle, trompetes spēle, saksofona spēle, flautas spēle un ģitāras spēle. Mūzikas skolas direktore pastāsta, ka divas ir speciālās izglītības programmas bērniem ar īpašām vajadzībām. Viņi var apgūt klavieru un akordeona spēli. “Tie ir bērni ar dažādām smagām diagnozēm. Pie mums strādā pasniedzēja Olga Blauzde, mūzikas terapeite, un viņa vairāk ar šiem bērniem darbojas,” skaidro A. Tiltiņa. Speciālās programmas pirms astoņiem gadiem izveidotas, pateicoties vecāku iniciatīvai. Mūzikas skolas direktore neslēpj, ka programmu atvēršana un piedāvāšana nav padevusies nemaz tik vienkārši: “Šī tomēr ir profesionālās ievirzes mūzikas skola, un šie bērni nevar iegūt pilnvērtīgu profesionālās ievirzes izglītību , tā nu tas ir. Bet, no otras puses – kāpēc bērniem nedot iespēju?” A. Tiltiņa konstatējusi, ka nereti disciplinētāki tieši šie bērni (tādi skolā seši), jo viņi ļoti cenšas, ir kārtīgi, nodarbības nekad nekavē, jo uz tām viņus atved pavadonis. Secināts, ka liela daļa audzēkņu no šiem bērniem ar īpašajām vajadzībām varētu mācīties. Mācīties varētu arī daļa vecāku …

A.Tiltiņa ir pārliecināta, ka tieši vecāku ieguldījums un atbalsts bērna izvēlē iegūt muzikālo izglītību ir neatsverams. Direktore norāda, ka grūti ir cīnīties ar tādiem ārpusskolas un fakultatīvajiem pulciņiem, kur mājās nav nepieciešama gatavošanās. Mūzikas skolas audzēkņiem tas ir obligāts priekšnosacījums, līdz ar to bērniem grūti saņemties, nereti trūkst motivācijas. Skumjas direktori māc brīžos, kad redzams – bērns būtu gatavs mācīties, bet vecāki šos centienus apslāpē tā vietā, lai tos veicinātu. Bieži gadās, ka vecāki nav gatavi bērnam palīdzēt, neredz nepieciešamību arī pēc instrumenta iegādes, lai būtu iespēja zināšanas nostiprināt mājās. Mūzikas skolas direktore uzsver, ka tieši pašam savs instruments un iespēja mājās praktizēties un noslīpēt zināšanas ir lielākais bērnu motivators. Ja instrumenta nav, arī augstus rezultātus sagaidīt ir grūti. A. Tiltiņa salīdzina: “Tas ir kā mācīties peldēt tukšā baseinā.”

Muzikālajai izglītībai daudz bonusu

Mūzikas skolas direktore pastāsta, ka skolā strādā 20 pedagogi. Visi no tiem ir vietējie – liepājnieki. Taujāta, cik viegli nokomplektēt nepieciešamo pedagogu sastāvu, A. Tiltiņa atbild, ka viņai līdz šim ar to problēmu nav bijis. Tā kā pati savulaik zinības apguvusi Liepājas Mūzikas skolā, tad viņai labi zināmi tās bijušie audzēkņi, kuri jau tapuši pedagogi, gadu gaitā ir iegūti arī nepieciešamie kontakti. Ja ir vajadzība kādu speciālistu uzrunāt, zina, pie kā vērsties. Lai gan noslogojums ir visiem pedagogiem, jo katrā programmā ir vajadzīgais audzēkņu skaits, pēdējā laikā interese augusi par klavierēm un ģitāru. Pārsteidzoši pieaug čella un trompetes audzēkņu skaits. A. Tiltiņa uzskata, ka klavierspēles izvēle ir tikai loģiska, jo tas ir instruments, kuru savas dzīves laikā iepazinis teju katrs. Klavieres vai sintezatoru bērni redz bērnudārzā, dažādos koncertos. Līdz ar to instruments šķiet pazīstams. Tādēļ brīdī, kad tiek uzdots jautājums: “Ko tu spēlēsi?” Atbilde skan: “Klavieres.” Tomēr tad, kad bērnu sāk iepazīstināt ar citiem instrumentiem, interese mēdz parādīties arī par kādu no tiem.

A.Tiltiņai prieks, ka izdevies lauzt par skolu savulaik pastāvošo stereotipu. Ilgi Karostas mūzikas skola dēvēta par virsnieku bērnu skolu, uzskatot, ka te zinības apgūst tikai vietējā mikrorajona iedzīvotāji. Tomēr tā sen vairs nav taisnība. Uz Karostu apgūt instrumenta spēli ierodas bērni no visdažādākajiem pilsētas mikrorajoniem – Laumas rajona, Ezerkrasta, arī Dienvidrietumu rajona, pat no Grobiņas. Skolas pedagogu un audzēkņu kopdarbs arvien biežāk vainagojas panākumiem dažādos konkursos un festivālos. “Mums ir spoži skolotāji,” par pedagogu ieguldījumu bērnu izaugsmē saka A. Tiltiņa. Nupat aizvadītajā mācību gadā Liepājas pilsētas 2. mūzikas skolas audzēkņi ieguvuši augstas pakāpes diplomus pilnīgi visu programmu valsts un starptautiskos konkursos. Par skolas absolventi čellisti interesi izrādījusi Emīla Dārziņa mūzikas skola. Ar ļoti labiem panākumiem jauniete uzņemta skolā.

Pat tad, ja audzēkņi izvēlas dzīves ceļu pēc skolas beigšanas ar mūziku nesaistīt, ir skaidrs, ka muzikālā izglītība nekad nevar izrādīties veltīga. “Mācības mūzikas skolā audzina gribasspēku, māca plānot laiku. Bērniem tiek iemācīts domāt ātrāk, trīs soļus uz priekšu. It īpaši izteikti tas ir klavierspēlē. Tad smadzenēs notiek uguņošana – visi neironi strādā,” pauž A. Tiltiņa. “Te aug līderi,” uzsver direktore.

Informāciju sagatavoja:
Zane Gvozde