Intervija

Intervija ar Česlavu Batņu

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

Kopš šā gada augusta Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Kultūrizglītības un radošās industrijas nodaļā par Mūzikas izglītības ekspertu strādā Česlavs Batņa. Aicinu jūs, lasītāji, iepazīties ar Česlavu, lai būtu labāka sadarbība.

Pastāsti, lūdzu, par sevi

Mana dzimtā pilsēta ir Ludza. Tajā esmu dzimis, mācījies un apguvu pirmās muzikālās iemaņas– absolvēju Ludzas mūzikas skolas akordeona klasi. Tālāk studēju Kordiriģēšanu Rēzeknes Mūzikas koledžā. 1999. gadā iestājos J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kurā ieguvu bakalaura un pēc tam maģistra grādu mūzikā ar kvalifikāciju kordiriģents.

Paralēli studijām strādāju dažādos koros – Jauniešu korī „Vivat”, Latvija Kultūras akadēmijas korī „Sōla”, meiteņu korī „Via Stella”. Ilgus gadus nostrādāju Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolā, kurā biju dziedāšanas un kora pasniedzējs.

Pēdējos trīs gadus biju mazliet atsvešinājies no mūzikas, jo biju Vecumnieku novada Valles vidusskolas direktors. Ar mūziku mani saistīja tikai Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca, kurā vēl arī šobrīd vadu slimnīcas darbinieku kori.

Patreizējā darba izvēle?

Kad biju nostrādājis Vallē divarpus gadus, tad likās, ka tomēr vispārēja izglītības sistēma man nav tik ļoti tuva, cik mūzikas izglītība. Lai gan vēl neapzinājos, ka varētu mainīt darba vietu, jo paralēli darbam ieguvu maģistra grādu „Skolvadībā” Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā.

Šā gada martā ieraudzīju Kultūras ministrijas mājas lapā informāciju, ka ir izsludināta vakance uz Kultūrizglītības un radošās industrijas nodaļas vadītāja amatu. Uz šo vakanci pieteicos, bet jau toreiz apzinājos, ka kandidātu lokā būs spēcīgi kandidāti, un ilūzijas neloloju, taču tā bija un ir laba pieredze. Konkursu neizturēju, taču Kultūrizglītības un nemateriālā centrs (KNMC) piedāvāja man nākt strādāt par mūzikas izglītības ekspertu. Mazliet apdomājos un piekritu šim darba piedāvājumam, un šobrīd esmu apmierināts ar savu darbu, jo gan kolēģi, gan vadība ir ļoti atsaucīgi un labestīgi noskaņoti, nekad neatsaka ar padomu, un palīdzēja iejusties jaunā darba vietā.

Vai savā darbā vari realizēt savas idejas?

Jāsaka, ka darbs KNMC ir ļoti intensīvs. Daudz sanāk strādāt ar dažādu dokumentu sagatavošanu. Pats pirmais darbs, kurš nu jau tuvojas noslēgumam bija Kvalifikācijas eksāmenu programmu vidusskolām izstrāde. Varbūt sākumā likās, ka tas ir vienkāršs process un nav ilglaicīgs, taču iedziļinoties tajā pierādījās pretējais. Taču paralēli „papīru” darbam ir dažādi citi darba pienākumi. Notiek dažādas tikšanās ar nozares speciālistiem, konkursu organizēšana, un dažādi citi darbi, kas saistās ar mūzikas nozari.

Protams, ka man ir arī savs redzējums uz nozari kopumā, un tāpēc dažreiz tās idejas cenšos apspriest, un ja tām ir atbalsts no kolēģiem un nozares ekspertiem, tad cenšos virzīt tālāk tās realizēšanai. Nekad neesmu centies „uzbāzt” savu viedokli par katru cenu. Vairāk esmu kolektīvā darba atbalstītājs, un, ja jūtu, ka idejām un darbiem nav atbalsts, un ka bez tām var iztikt, pieņemu atšķirīgo viedokli.

Kādos jautājumos var griezties direktori, kāda sadarbība ar skolām?

Uzskatu, ka šajā darbā nevar nodefinēt kādos jautājumos skolām vajadzētu griezties pēc palīdzības Kultūrizglītības un radošās industrijas nodaļā un konkrēti pie manis. Nevar pateikt – tas ir svarīgi un tas nē. Uzskatu, ka svarīgākais manā darbā ir panākt to, ka mūsu profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības iestādes uzskata mūs kā sadarbības partnerus savu skolu izaugsmē. Ja ir kāda „sāpe” vai konkrēta situācija, kuru varu palīdzēt atrisināt, tad droši jāsazinās un cik nu tas būs manos un mūsu nodaļas spēkos, palīdzēsim situācijas risināšanā.

Nākotnes plāni, mērķi.

Iepriekš, diezgan bieži nospraudu sev mērķi uz ko tiekties. Šobrīd laikam esmu mainījies, jo daudzas lietas, kas ar mani dzīvē ir notikušas ir bijušas spontānas. Līdz ar to tādu lielu dzīves plānu šobrīd nav. Varu pat teikt, ka pieņemu visu no dzīves, ko tā man sniedz – gan pozitīvās, gan negatīvās lietas. Tas pat rosina uz tādu attīstību, jo „ne viss ir balts, un ne viss ir melns”. Bez smiekliem nevar būt asaru un otrādi.

Šobrīd esmu priecīgs par jauno darbu, uz kuru katru rītu eju ar prieku. Gandarījums ir arī par to, ka tomēr maz pamazām „ielaužos” šajā sistēmā. Nākot strādāt uz KNMC jutos zinošs par vispārējo izglītības sistēmu kopumā, taču mazpamazām sāku izprast nianses profesionālajā izglītībā un profesionālā ievirzes izglītībā. Šī mūzikas izglītības sistēma Latvijā mums ir īpaša, taču priecājoties par to, mēs nedrīkstam dzīvot labsajūtā. Vajadzētu attīstīt tās pieejamību un informēt sabiedrību kopumā par ietekmi, ko mūzika un māksla sniedz personības attīstībā, un tas ir neatsverams ieguldījums bērna izaugsmē.

Pamatā, laikam vairāk esmu optimists, jo ticu, lai kādi „kreņķi” dzīvē gadās, noslēgums tiem vienmēr būs pozitīvs.

Novēlu nezaudēt optimismu turpmākajā darbā.

Ilze Dāve, Partitas redaktore
Foto no www.bauskasdzive.lv

©2024 LMIIA

Search