Janvāra mēnesī Roberts Liepiņš, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktors, svin gan dzimšanas dienu, gan vārda dienu, tādēļ šoreiz intervija tieši ar viņu.
Pastāsti, lūdzu, par sevi, savām mācībām.
Esmu dzimis Rīgā, 1959.gadā iestājos Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas (skolas toreizējais nosaukums) kora nodaļā, kuru beidzu 1970.gadā. Mans diriģēšanas skolotājs bija tolaik ļoti pazīstamā Dārziņskolas zēnu kora diriģents Krišs Deķis. Tajā pašā 1979.gadā iestājos Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (toreizējais nosaukums) kora diriģēšanas nodaļas toreizējā docenta Imanta Kokara diriģēšanas klasē. 1975.gadā beidzu konservatoriju.
Darba gaitas?
Jau studiju laikā (1972.gadā) I.Kokars uzaicināja strādāt ar vīru kori Dziedonis, kur nostrādāju līdz 1992.gadam. Paralēli darbam vīru korī no 1977. līdz 1982.gadam biju Rīgas 3.mūzikas skolas direktors, bet no 1982.gada līdz 1987.gadam Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas direktora vietnieks mācību darbā. Kopš 1987.gada esmu Mediņu direktors. 2003. gadā tūlīt pēc Latvijas Vispārējiem Dziesmu svētkiem atsāku darbu ar vīru kori Dziedonis, un kopā kļuvām par Latvijas Universitātes vīru kori Dziedonis. Laika gaitā nācies vadīt tādus korus kā Alūksnes skolotāju kori Atzele, Bauskas Tautas nama kori Dzīle, Balvu rajona skolotāju kori Mirklis, neilgu laiku strādāju arī kā diriģents Latvijas Universitātes korī Juventus. Kopš 1997.gada esmu Balvu rajona koru virsdiriģents, bet kopš 2009. gada rudens Alūksnes, Gulbenes un Balvu koru apriņķu virsdiriģents. 10 gadus esmu bijis LMIIA Domes priekšsēdētājs.
Tavas aktuālās problēmas šobrīd?
Ja runājam par Mediņiem, tad, protams, visaktuālākā problēma ir nepietiekamais finansējums tieši pamatlīdzekļiem (mūzikas instrumenti, notis, grāmatas, kompaktdiski utt.). Šajā pozīcijā mums tāpat kā daudzām mūzika vidusskolām ir 0. Kā nodrošināt mācību procesu?
Radošais darbs, projekti?
Uzskatu, ka pedagoga darbs ir ļoti radošs – visu laiku jābūt lietas kursā par jaunāko gan attiecīgajā specialitātē, gan arī citās jomās. Darbs ar jauniešiem liek visu laiku būt formā. Runājot par projektiem – patlaban aktuālākais ir I.Kokara 1.Starptautiskais vidējo profesionālo mūzikas izglītības iestāžu jauno kordiriģentu konkurss, kurš marta sākumā norisināsies Mediņos un Rīgas Latviešu biedrībā. Protams, ka tas nav vienīgais projekts, kurā iesaistījušies Mediņi – ir divi projekti kopā ar VSIA Latvijas koncerti, kā arī citi. Saprotams, ka šogad visi kori gatavojas XXV Latviešu vispārējiem Dziesmu svētkiem, tādēļ arī šajā jomā daudz darāmā gan kā kora diriģentam, gan arī kā virsdiriģentam, jo manā aprūpē ir 22 kori.
Kas Tavā darbā šķiet vissvarīgākais?
Man šķiet, ka manā darbā svarīgākais ir ticība un uzticēšanās cilvēkiem. To arī cenšos darīt, ja vien cilvēki vai kolēģi nepiemāna. Tādā gadījumā vairs nevar būt runa par uzticēšanos. Direktora darba ikdienā nākas risināt visdažādākos jautājumus, kas skar gan tiesību aktus, finanšu jautājumus, sadzīves problēmas utt., tādēļ visu laiku jāspēj pilnveidoties visdažādākajās jomās.
Tavas pārdomas par patreizējo mūzikas izglītību Latvijā?
Uzskatu, ka pamatos Latvijas mūzikas izglītība ir uz pareizā ceļa. Protams, var runāt, ka jāiet laikam līdzi, vajadzīgas jaunas idejas, inovācijas, kvalitātes utt. Tas viss ir pareizi, vajag pārskatīt mūzikas skolu un vidusskolu mācību priekšmetu programmas, visās vidusskolās ieviest jaunās informāciju tehnoloģijas (tieši tāds mācību priekšmets pirms pāris gadiem tika ieviests Mediņos), izvērtēt pasniegšanas kvalitāti un rezultātus, motivēt audzēkņus tālākai profesionālai izglītībai. Gribētos lielāku atbildību no mūzikas skolu teorētisko priekšmetu pedagogiem, jo bieži vien audzēkņiem, kas mācījušies mūzikas skolās, nepietiek mūzikas teorētisko zināšanu, viņi nevar nodziedāt intervālus uz leju utt. Ir diezgan daudz problēmu šajā ziņā, taču tās ir atrisināmas. Mūzikas izglītības sistēma Latvijā ir pareiza. Par to liecina gan mūsu valstī sagatavoto mūziķu kvalitāte, gan pieprasījums. Daudzas izglītības iestādes ārzemēs, ar ko man nācies kontaktēties, mūs par to apskauž. Nekādā ziņā nevajadzētu meklēt absurdus uzlabojumus, kā to redzējām pirms diviem, trijiem gadiem, kad pastāvēja uzskats, ka mūsu mūzikas izglītība ir slikta un to vajag kardināli mainīt. Šodien jau var redzēt, kas no tā iznācis...
Vai bieži savā darbā ir jāizcīna cīņas?
Ja runājam par cīņām, tad tās jāizcīna nepārtraukti visu laiku. Gan ar dažādiem ierēdņiem, kam jāpierāda pašsaprotamas lietas, gan par dažādiem jautājumiem, kas aktuāli patlaban, gan arī domājot par nākotni – attīstību. Bet tāds jau laikam ir mūsu uzdevums.
Tavs vaļasprieks?
Vaļasprieks - vasarā apceļot Latviju (cik nu iznāk laika), būt pie dabas un šad tad pamētāt arī spiningu.
Kas dzīvē iepriecina un kas kaitina?
Dzīvē un darbā kaitina cilvēku un arī dažu ierēdņu neprecizitāte savā darbā, kas kavē citu cilvēku, tai skaitā arī manu, darbu un darbību. Iepriecina cilvēku aktivitāte, labestīgums un dzīvesprieks (ja tas piemīt cilvēkiem). Esmu pateicīgs cilvēkiem, ar kuriem kopā strādāju - augstvērtīga komanda Mediņos, fantastiski atsaucīgi vīri Dziedonī, kolosāli kultūras darbinieki un dziedātāji Alūksnē, Gulbenē, Balvos. Ko vairāk vajag?
Tavs novēlējums Jaunajā gadā?
Jaunajā gadā gribas novēlēt visiem kolēģiem stipru veselību un izturību šajā ne visai vieglajā, bet skaistajā laikā! Galvenais - realizēt savas idejas, lai arī cik grūti tas nebūtu.
Novēlu Tev izturību, veicot atbildīgos uzdevumus, un, lai pēc Dziesmusvētkiem iznāktu laiks spiningam....
Ilze Dāve, Partitas redaktore
Foto no foto.lu.lv